ZIEMASSVĒTKI? KO TAS NOZĪMĒ?

DV Adelaides nodaļas eglīte 16.12.2017.

Jā; ko īsti mēs svinam šai gada laikā? Mūsu tālie senči šo gada laiku sauca par ziemas saulgriežiem un svinēja saules uzvaru pār tumsu un zemes atdzīvošanos no ledainā stinguma; tad, pirms diviem gadu tūkstošiem, Betlēmē piedzima bērniņš, kuru paaudžu paaudzēs slavina un pielūdz kā Dieva dēlu, tādēļ daudzi vairāk vai mazāk nopietni svin Viņa dzimšanas dienu; kaut kur un kaut kā tika iejaukta eglītes dedzināšana, telpu un pagalma greznošana, (kādreiz līdz bezgaumībai!) un bārdains, kuplvēderains vecis ar sarkanu tērpu un dāvanu maisu, kurš spēj veikalniekus reizi gadā padarīt krietni turīgākus un laimīgus, bet citus iedzīt parādos un nepatikšanās; protams, nevienos svētkos bez bagātīgas ēšanas un dzeršanas nav ko domāt; un ja ar to vēl nepietiek, tad varbūt svinam vienkārši garas brīvdienas no darba, ko saviem biedriem pagājušā gadsimtā izcīnīja arodbiedrības.

Vienalga, kāda mums ticība, viens ir skaidrs: latviešu organizācijas šinī gada laikā rīko sarīkojumus, ko sauc par eglītēm. Tā ir kļuvusi par tradiciju, ko Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa rūpīgi kopj jau ilgus gadus. Tā ir iespēja, ne tikai padomāt par visu vai daļu no augšminētā, bet arī pateikt paldies tiem nodaļas biedriem, kuri šinī gadā ar savu darbu un atbalstu ir veicinājuši nodaļas un organizācijas darbu. Tā ir iespēja, vēl vienu reizi paklausīties Vanadžu Ansambļa dziesmās, arī pašiem padziedāt un pačalot. Tā ir iespēja, pieminēt šai gadā uz mūža mājām aizgājušos biedrus, par kuriem iekdienas steigā retāk iznāk laika padomāt.

Šī gada DV eglīte sākās ar vispazīstamāko, daudzās valodās tulkoto Ziemassvētku dziesmu—Klusa Nakts. Tad Rasa Feja lika padomāt par Svētku vēsti: Miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts. Bieži dzirdam šos vārdus, bet tā īsti neieklausāmies; visā pasaulē ir nemieri, pat Jēzus’dzimtajā zemē, vēl pēc tik ilga laika. Kad būs īsts miers tur, un citur pasaulē? Ineses Laines vadībā, Vanadžu Ansamblis nodziedāja trīs dziesmas: Mirstīgais šai brīdī klusē, Meži svinīgi klus, un Mums bērniņš šodien piedzimis. Sekoja divas kopdziesmas, Ak eglīte un Līksmi lai skan. Astras Kronītes deklamētie dzejoļi, V. Plūdoņa Ziemas pasaciņa un Dzidras Rinkules-Zemzares Mana egle liecināja par īstām aktrises dāvanām. Priekšnesumi beidzās ar Vanadžu Ansambļa sniegtām Nu dusi puisīt saldākais, Svētā Nakts, ak izlej Tu (dziesmas komponistam, l. Bēthovenam, tieši šinī dienā pagāja 247tā dzimšanas diena), un Ar svecēm. Formālā daļa beidzās ar svētku mielastu, kur, kā parasti, galds vai lūza no labumiem, un kaut sākumā likās, ka to nemūžam neapēdīs, tad beigās tomēr nemaz tik lieli pārpalikumi nebija. Svētku viesi patiešām baudīja Vanadžu devumu.

Kā parasti, mēs ēdot nebijām manījuši, ka pa aizmugures durvīm bija ielavījies Ziemassvētku vecītis, atstādams divus lielus grozus ar dāvanām. Tika apdāvināti visi Vanagi un Vanadzes, kas šinī gadā bija veicinājuši DV un nodaļas darbību. Pagāja krietns laiks, kamēr abus grozus iztukšoja.

Pārējais laiks pagāja priecīgās pārrunās.

Katrs zina, kas ir sautēti kāposti, pīrāgi, un piparkūkas, bet latviešiem ir vēl daudzi citi tradicionālie Ziemassvētku ēdieni, daži no senseniem laikiem. No programmā drukātā saraksta, varat pavadīt daļu no savām vasaras brīvdienām, pētot sekojošos ēdienus: Dzīvā labība, grūdenis, koča/kūķis, čirpuļi, sklandu rauši, taukšķēti zirņi, pladas, karašas, iesala un riekstu plācenīši, biguzis, apvārīti āboli, un pildīts ķirbis. Varbūt pat dažus pamēģināt?

Un beigās: Visiem mūsu biedriem, draugiem, un atbalstītājiem vēlam Gaišus Svētkus un Veselības un Optimisma pilnu Latvijas Brīvvalsts dibināšanas simtgadi 2018. gadā.

Gunta Rudzītis

.

©2015 Daugavas Vanagi Austrālijas Valde